pārstumdīt
Lietojuma biežums :
pārstumdīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pārstumdu | pārstumdām | pārstumdīju | pārstumdījām | pārstumdīšu | pārstumdīsim |
| 2. pers. | pārstumdi | pārstumdāt | pārstumdīji | pārstumdījāt | pārstumdīsi | pārstumdīsiet, pārstumdīsit |
| 3. pers. | pārstumda | pārstumdīja | pārstumdīs | |||
Pavēles izteiksme: pārstumdi (vsk. 2. pers.), pārstumdiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pārstumdot (tag.), pārstumdīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pārstumdītu
Vajadzības izteiksme: jāpārstumda
1.Stumdot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
2.Stumdot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā arī nekad līdz galam pilsētā neizveidotā, nievātā un pārstumdītā skeitparka atlikušās vēl dzīvās vecuvecās ierīces tika noliktas uz asfalta kultūras centra malā.
- Visapkārt trokšņoja skolēni, fizkultūras skolotājs ar putna uzvārdu ēdot mētāja jociņus, zem pārstumdīto krēslu kājām cīkstēja nodilušais, noplukušais linolejs, grabēja trauki.
- Kad pienāca ziema, vakarus viņš vadīja pie savām grāmatām un gravīrām, atkal gatavodamies gaidāmajam pavasarim un cenzdamies panākt Elžbietu, kura, darbos iejūgusi ne tikai mājas kalpus, bet arī zemniekus, kā sadegusi ņēmās pa muižu, bruņojusies ar tapešu baķiem, ietvariem un pasūtītajām vāzēm, vismaz duci reižu pārstumdīdama katru mēbeli uz citu vietu, līdz visam namam bija piešķirta grezna, taču vienlaikus nepārspīlēta pilnība, ko iemiesoja ādas tapetes ar iespiestām arabeskām, ozolkoka mēbeles, kas tapsētas ar altembasu, vara kroņlukturi, kam kristāla piekariņi veidoti ozollapu formā, un lieli spoguļi, kuru dēļ vecās pirmā stāva goda istabas tagad izskatījās divtik lielas.
- Viņa klusībā niknojās, ka savulaik viņai pietrūcis ietiepības un apdoma paglābties no uzspiestā likteņa, bet toties to netrūka viņas sešpadsmitgadīgajai Uršulei, kura tik negaidīti nolēma uz visiem laikiem norobežoties no tās bezgalīgās, nekad neizsīkstošās sievišķo pienākumu nastas un ieslēgties klosterī, kur godās Kungu, vadīs dienas dievbijīgās pārdomās, lasīs grāmatas, pabalstīs vārgdieņus un mierīgi novecos, nebeidzamās sīko rūpju virknes nenotrulināta, nekad nesajutusi, ko nozīmē līdzināties mēmai mēbelei, kuru katrs apkrauj un pārstumda pēc savas patikšanas, un nekad neiepazinusi tās pasaules galam līdzīgās izjūtas, kas pārņem, kad turi rokās savu mirušo bērnu; nepieredzējusi to sasodīto visu sieviešu likteni, kuru, kamēr pasaule ir ierīkota tā, kā tā ierīkota tagad, neatsvērs pat ne vislabākā un viscēlākā vīrieša mīlestība, un nav nekāds brīnums, ka sieviešu klosteri par to pieprasa pūru, jo reizēm šķiet, ka nekāda maksa nav par augstu, lai izpirktu sievietes brīvību - lai arī pavisam šauru brīvību četrās klauzūras sienās.
- Sūcot paklāju , man katru reizi tās nācās pārstumdīt no viena kakta uz citu