pārnākt
Lietojuma biežums :
pārnākt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Nākot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
1.1.Atgriezties (pēc ilgstošākas, tālākas prombūtnes).
1.2.Pārlidot (ligzdošanas vietā) — par gājputniem.
2.Nākot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
3.Pārcelties (uz kurieni, pie kā, kur, piemēram, dzīvot, strādāt).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri