pārmutuļot
pārmutuļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pārmutuļoju | pārmutuļojam | pārmutuļoju | pārmutuļojām | pārmutuļošu | pārmutuļosim |
| 2. pers. | pārmutuļo | pārmutuļojat | pārmutuļoji | pārmutuļojāt | pārmutuļosi | pārmutuļosiet, pārmutuļosit |
| 3. pers. | pārmutuļo | pārmutuļoja | pārmutuļos | |||
Pavēles izteiksme: pārmutuļo (vsk. 2. pers.), pārmutuļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pārmutuļojot (tag.), pārmutuļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pārmutuļotu
Vajadzības izteiksme: jāpārmutuļo
Mutuļojot pārplūst (pāri kam, pār ko) – parasti par verdošu šķidrumu.
Avoti: LLVV