pārmīt1
pārmīt [pārmīt] 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pārminu | pārminam | pārminu | pārminām | pārmīšu | pārmīsim |
| 2. pers. | pārmin | pārminat | pārmini | pārmināt | pārmīsi | pārmīsiet, pārmīsit |
| 3. pers. | pārmin | pārmina | pārmīs | |||
Pavēles izteiksme: pārmin (vsk. 2. pers.), pārminiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pārminot (tag.), pārmīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pārmītu
Vajadzības izteiksme: jāpārmin
1.Sperot soli, liekot (kāju), pārvirzīt (to pāri kam, pār ko).
2.Uzminot (kādam uz kājas), ievainot (to).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Otrā fotogrāfijā izskatās, ka Pits pārmij kādu vārdu ar Šovketu.
- Jau tur sākām pārmīt dažus jautājumus, kas saistīti ar Vikipēdiju.
- Tu te rīkojies, bet es iešu ar Fjodoru vārdiņu pārmīt.
- Tā viņi bija pārmijuši pāris vārdu, jo slieka ļoti steidzās.
- Šo gadu laikā viņš nebija pārmijis ar Māsteru nevienu pašu teikumu.