pārkust1
pārkust 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pārkūstu | pārkūstam | pārkusu | pārkusām | pārkusīšu | pārkusīsim |
| 2. pers. | pārkūsti | pārkūstat | pārkusi | pārkusāt | pārkusīsi | pārkusīsiet, pārkusīsit |
| 3. pers. | pārkūst | pārkusa | pārkusīs | |||
Pavēles izteiksme: pārkūsti (vsk. 2. pers.), pārkūstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pārkūstot (tag.), pārkusīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pārkustu
Vajadzības izteiksme: jāpārkūst
Kūstot pārdalīties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ļaut zīdainim raudāt tik ilgi, līdz viņš pārkusis aizmieg, ir nehumāna, arī no aspekta, ko šis stress nodara mazuļa smadzenēm, kas vēl tikai attīstās.
- Ne suns neierējās un Senija pārkususi pievilkās pie mājas durvīm.
- Vēl karstiem virsū uzliek labu sviesta pikuci, lai pārkūst, un pasniedz siltus.
- Mīlējoties jātnieces pozā, viņa atspiežas pret mani, un pēkšņi pārkusto kreisās kājas potīti pāri labajai.
- Iespējams, viņam sala, iespējams arī viņš bija pārkusis un gribēja tikt savā steliņģi un aizmigt, bet ne jau Senija būs tā, kas viņu uz turieni aizvedīs.