pārkravāt
pārkravāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pārkravāju | pārkravājam | pārkravāju | pārkravājām | pārkravāšu | pārkravāsim |
| 2. pers. | pārkravā | pārkravājat | pārkravāji | pārkravājāt | pārkravāsi | pārkravāsiet, pārkravāsit |
| 3. pers. | pārkravā | pārkravāja | pārkravās | |||
Pavēles izteiksme: pārkravā (vsk. 2. pers.), pārkravājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pārkravājot (tag.), pārkravāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pārkravātu
Vajadzības izteiksme: jāpārkravā
1.Kravājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pēc kārtas (daudzus vai visus) no kāda kopuma; kravājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pa sastāvdaļām (kādu kopumu daļēji vai pilnīgi).
1.1.Pārkraut (uz kurieni, pie kā, kur).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vakaru Magoņmaizīte pavadīja, pārkravājot mantu lādes, lai izvēlētos piemērotu tērpu.
- Kad mēs pārkravājām mantas uz jauno dzīvesvietu, mums nebija pietiekami daudz platības.
- Pārkravāt grāmatas ir tikpat kā ko pārkravāt galvā.
- Meklējot vēl citus pagātnes lieciniekus, pārkravāju rakstāmgalda un skapja atvilktnes un pāršķirstīju vairākas vecu papīru ķīpas.
- Zināms, ja pašam to nav nācies skatīt savām acīm, tam grūti noticēt, bet esmu redzējis karavīrus, kas kaujas karstumā, nonākuši artilērijas apšaudē, sāk pārkravāt mantu maisus, izjaukt un atkal salikt šautenes vai pat spodrināt zābakus.