pārkavēt
pārkavēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | pārkavēju | pārkavējam | pārkavēju | pārkavējām | pārkavēšu | pārkavēsim |
2. pers. | pārkavē | pārkavējat | pārkavēji | pārkavējāt | pārkavēsi | pārkavēsiet, pārkavēsit |
3. pers. | pārkavē | pārkavēja | pārkavēs |
Pavēles izteiksme: pārkavē (vsk. 2. pers.), pārkavējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pārkavējot (tag.), pārkavēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pārkavētu
Vajadzības izteiksme: jāpārkavē
1.Nokavēt (īsto laiku).
1.1.intransitīvs
Avoti: LLVV