pārgudrība
pārgudrība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | pārgudrība | pārgudrības |
Ģen. | pārgudrības | pārgudrību |
Dat. | pārgudrībai | pārgudrībām |
Akuz. | pārgudrību | pārgudrības |
Lok. | pārgudrībā | pārgudrībās |
1.Pārlieku liela gudrība, tās izpaudums.
1.1.Tas, kas ir pārlieku sarežģīts, grūti saprotams.
Avoti: LLVV, MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Galva pilna pārgudrību, prāts vienmēr uzmeklē visādas atrunas un kompromisus.
- Audžudēls savos puikas pārgudrības gados Herbertu Priedi bija tincinājis par laika virzību.
- Protams, tev jāatstāj gudra cilvēka iespaids, taču nevajag arī tēlot pārgudrību.
- Mūsu muļķības mani nesmīdina, toties pārgudrība gan.
- Nekādu iespaidu neizraisīja arī Emanuēla Zingera pārgudrības.