pārdilt
pārdilt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pārdilstu | pārdilstam | pārdilu | pārdilām | pārdilšu | pārdilsim |
| 2. pers. | pārdilsti | pārdilstat | pārdili | pārdilāt | pārdilsi | pārdilsiet, pārdilsit |
| 3. pers. | pārdilst | pārdila | pārdils | |||
Pavēles izteiksme: pārdilsti (vsk. 2. pers.), pārdilstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pārdilstot (tag.), pārdilšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pārdiltu
Vajadzības izteiksme: jāpārdilst
1.Dilstot kļūt cauram, bojātam.
1.1.Dilstot pārdalīties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Talismans: Ļoti ilgi nēsāju krustiņu, bet tagad pārdila ķēdīte.
- — No siksnas pārdilis.
- Mums nažus nevajag, mēs konservētās biezputras bundžas rīvējam pret asfaltu, līdz mala pārdilst un vāciņš nokrīt pats.
- Izrakstītās, nosūbējušās sudraba tabakdozes ar apdrupušu emalju un iesprāgusī pīpe ar sadzeltējušu ziloņkaula iemutni droši vien, kā varēja uzminēt, bija piederējušas nelaiķa vectēvam; izšuvumu lādīte ar pogām, lentēm, uzpirksteņiem, spraudītēm un aukliņām - vecaimātei, tāpat kā droši vien arī vecā, sadzeltējusī, noplīsusi un neiedomājami šmaugā korsete ar izļodzītām dzelzs stīpiņām, kas līda ārā no pārdilušā auduma, un Teofile, šo guvumu uzstīvējusi mugurā, lentēm nokarājoties, steidzās to lepni atrādīt mātei.
- Un ja lielā ķēde pārdils , velns spruks vaļā un pasaulē būs pastardiena