pārdauzīt
pārdauzīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pārdauzu | pārdauzām | pārdauzīju | pārdauzījām | pārdauzīšu | pārdauzīsim |
| 2. pers. | pārdauzi | pārdauzāt | pārdauzīji | pārdauzījāt | pārdauzīsi | pārdauzīsiet, pārdauzīsit |
| 3. pers. | pārdauza | pārdauzīja | pārdauzīs | |||
Pavēles izteiksme: pārdauzi (vsk. 2. pers.), pārdauziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pārdauzot (tag.), pārdauzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pārdauzītu
Vajadzības izteiksme: jāpārdauza
1.Dauzot radīt (kam) caurumu, bojājumu; dauzot pārdalīt.
1.1.Sitot, sasitoties ievainot (ķermeņa daļu) tā, ka rodas brūce; pārsist.
2.apvidvārds Dauzot izkult (parasti rudzus).
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa skatiens meklēja smagus priekšmetus, ar kuriem pārdauzīt laupītājiem galvas.
- Tas pats, kuram Volfgangs degunu pārdauzīja un kurš beigās ieskatīja mani par savējo.
- Auto vadīšana kļūst gandrīz neiespējama, ietriecoties kādā dziļākā bedrē, likās, ka tiek pārdauzīts karteris.
- Nākamajā dienā viņš ar tabureti iemeta skolniekam pa muguru, bet aiznākamajā citam ar kaltu pārdauzīja pieri.
- Mežmalā nolaižas krauklis, spārni kā stārķim, knābis kā kalts, ar kuru maitām izknābt acis, ar kuru medībās pārdauzīt galvu, lai ar siekalām varētu rakņāties pa siltām smadzenēm.