pārcilvēks
pārcilvēks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pārcilvēks | pārcilvēki |
| Ģen. | pārcilvēka | pārcilvēku |
| Dat. | pārcilvēkam | pārcilvēkiem |
| Akuz. | pārcilvēku | pārcilvēkus |
| Lok. | pārcilvēkā | pārcilvēkos |
1.joma: filozofija Nīčismā – stipras gribas cilvēks, kas radīts, lai pavēlētu; individuālists, kas nostāda sevi augstāk par sabiedrību un tās tiesiskajām un morāles normām.
2.Cilvēks ar pārcilvēciskām spējām, īpašībām.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pārcilvēks ir bez pievēršanas atnākušais, caur debesīm izaugušais vēsturiskais cilvēks.
- Jebkurš gribētu līdzināties Supermenam, Betmenam vai citam pasaulslavenam pārcilvēkam.
- Lai kāds tagad samierinātos ar ko mazāku nekā pārcilvēku — pasarg Dievs!
- Tā atgādina par tiem laikiem, kad teātra aktieriem bija pārcilvēku statuss.
- Un tas mani nedaudz baida, jo ideja par pārcilvēku radīšanu nav jauna.