pārbrieds
pārbrieds vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; poētiska stilistiskā nokrāsa; parasti formā: lokatīvs, vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pārbrieds | pārbriedi |
| Ģen. | pārbrieda | pārbriedu |
| Dat. | pārbriedam | pārbriediem |
| Akuz. | pārbriedu | pārbriedus |
| Lok. | pārbriedā | pārbriedos |
Avoti: LLVV