pāršļūkt
pāršļūkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pāršļūcu | pāršļūcam | pāršļūcu | pāršļūcām | pāršļūkšu | pāršļūksim |
| 2. pers. | pāršļūc | pāršļūcat | pāršļūci | pāršļūcāt | pāršļūksi | pāršļūksiet, pāršļūksit |
| 3. pers. | pāršļūc | pāršļūca | pāršļūks | |||
Pavēles izteiksme: pāršļūc (vsk. 2. pers.), pāršļūciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pāršļūcot (tag.), pāršļūkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pāršļūktu
Vajadzības izteiksme: jāpāršļūc
1.Šļūcot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
1.1.transitīvs
2.Šļūcošā gaitā pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Galu galā, pievilkdams atmirušo kāju, viņš pāršļūca pāri bez negadījumiem.
- Es smējos, vāvuļoju un arī pāršļūcu pār gludo gāli.
- Malda, steigdamās pretim, pāršļūca to no viena gala līdz otram, līdzsvaram ieplezdama rokas.
- Arī Dandari no zemes ātri vien pāršļūca pie kaut kā sev tuvāka
- Bet ar pūšļiem , cik redzēju , arī lielākajām mucām varēja pāršļūkt pāri