pāde1
pāde sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; joma: etnogrāfijaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pāde | pādes |
| Ģen. | pādes | pāžu |
| Dat. | pādei | pādēm |
| Akuz. | pādi | pādes |
| Lok. | pādē | pādēs |
pādīte deminutīvs
pātīte deminutīvs
pādis apvidvārds
pādītis apvidvārds, deminutīvs
pāžītis apvidvārds, deminutīvs
1.Bērns, kuru kūmas ved kristīt.
Stabili vārdu savienojumiDīdīt pādi.
- Dīdīt pādi vārdkoptermins — pēc sena vārda došanas rituāla šūpot bērnu, celt to pretī saulei
2.Kūma1 – viens no krustvecākiem.
3.Vārddošanas jeb krustību rituāla dalībnieks.
Avoti: TlV, EH, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pādes dīdīšana notika pirms krustabu mielasta, citreiz arī tā laikā.
- «Pādes» audžuģimenēs aug divi līdz pieci pieņemti bērni.
- 30. Valentīna Lukaševiča dzejoļu krājums " Pādi navā svāti"
- Latviešiem pādes dīdīšanas deja saglabājusies pilnībā un par to sīkus norādījumus pierakstījis Jānis Kūlis.
- Pādes deja jāizdejo deviņas reizes – tas simbolizē laimi,” saka S.Jankovska.