otrenieks
otrenieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | otrenieks | otrenieki |
| Ģen. | otrenieka | otrenieku |
| Dat. | otreniekam | otreniekiem |
| Akuz. | otrenieku | otreniekus |
| Lok. | otreniekā | otreniekos |
1.Klaušu darbinieks, kas muižas darbos ārda mēslus un kasa sienu.
2.Partneris, kompanjons.
3.Līdzinieks.
Avoti: TlV, ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pūlis kronē viņa otrenieku, talantu, t. i.
- Divas pasaules, otrenieks iz viņas saules.
- Pēc viltīgs otrenieks.
- otrenieks, viņa atdalītā dvēsele, tas, kas darbojas sapņos, kas viņu moca un ved uz priekšu, dzen.