ostinato
ostinato [ostiˈnato] nelokāms lietvārds; joma: mūzika
Lietojuma biežums :
Melodijas, ritma vai harmoniskās secības vairākkārtējs atkārtojums.
Avoti: LLVV, ML
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 1.uzdevums Viena no ostinato A ritma variantu skandēšana.
- 1. daļas kontrabasu pulsējošajos ostinato vēlējos saklausīt nospriegotāku artikulāciju.
- Koncertā sajauksies īsas, saldsērīgas melodijas, Pērsela stila ostinato, simtiem reižu palēninātas popmūzikas dziesmas un naksnīgas apjausmas.
- Tālākajā vingrinājuma gaitā uz nemainīga kāju ostinato ritma rokas spēlē astotdaļas, tās mainot dažādā secībā, saglabājot kāju un roku līmeņu attiecības astotdaļnots pret astotdaļnoti.
- Komponsits atzīst, ka šis ostinato elements viņa mūzikā ienācis jau senāk amerikāņu minimālistu – jo īpaši Filipa Glāsa un Džona Adamsa – ietekmē, taču šobrīd atklājās pavisam citādā ietvarā.