ostgoti
ostgoti
Ģermāņu cilts, gotu austrumu atzarojums, 3. gs. apmetās Melnās jūras ziemeļu piekrastē, arī Krimā; 488. g. iebruka Itālijā un 493. g. tur izveidoja savu karalisti, kas pastāvēja līdz 554. g.
Avoti: EV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad 488. gadā Teodoriks kļuva par savas tautas valdnieku, ostgoti, kā impērijas sabiedrotie ( federāti), atradās Balkānos.
- Savukārt 405.-406. gada ziemā milzīgas ģermāņu cilšu masas ( vandaļi, ostgoti, alāni, kvadi) šķērsoja aizsalušo Reinu, pārrāva impērijas Reinas nocietinājumu joslu un ielauzās Gallijā.
- 5. gadsimtā pēc Romas impērijas sabrukuma Lielās tautu staigāšanas laikā ģermāņu ciltis kā vestgoti, ostgoti, vandaļi, burgundieši, franki pārvietojās no Ģermānijas uz teritorijām, kur mūsdienās atrodas Itālija, Francija un Spānija.
- Pēc huņņu varas sabrukuma 5. gadsimta otrajā pusē ostgoti sāka uzbrukumus Ilīrijai.