ost
Lietojuma biežums :
ost 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.transitīvs Uztvert (ko, piemēram, vielu) ar ožas analizatoru; sajust, uztvert (smaku, smaržu).
1.1.Ilgāku laiku, parasti vairākkārt, ieelpojot caur degunu, uztvert (ko, piemēram, vielu) ar ožas analizatoru; arī ostīt1.
Stabili vārdu savienojumiOžamais spirts.
2.intransitīvs Izplatīt smaku; smirdēt.
2.1.Izplatīt (parasti patīkamu) smaržu; smaržot.
2.2.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Būt tādam, kas liecina (par ko, parasti nevēlamu), ļauj nojaust (ko, parasti nevēlamu).
Stabili vārdu savienojumiOst (arī ostīt) pulveri (arī pulvera dūmus). Ož pēc pulvera.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri