ortšteins
ortšteins vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: ģeoloģijaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ortšteins | ortšteini |
| Ģen. | ortšteina | ortšteinu |
| Dat. | ortšteinam | ortšteiniem |
| Akuz. | ortšteinu | ortšteinus |
| Lok. | ortšteinā | ortšteinos |
Tumšbrūna, blīva, galvenokārt dzelzs oksīdu saturoša smilts augsnes apakšējā daļā; rūsakmens.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nereti iluviālajā horizontā sastopams ortšteins un iluviālais humuss.
- Atkārtotu meždegu gadījumā veidojas ortšteina slānis, kas limitē koku augšanu un veicina mežu pārveidošanos par virsājiem.
- Ortšteina slāņa likvidēšana ir ļoti grūta, bet iespējama, ar lieljaudas meža tehniku ( arkliem).
- Augsnes ļoti skābas, podzola horizonts dziļām mēlēm iestiepjas blīvā iluviālajā horizontā, kurā ir daudz ortšteina un iluviālā humusa.
- Zem trūdkārtas var būt blīvs gleja horizonts, ortšteins.