ornāts
Lietojuma biežums :
ornāts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | ornāts | ornāti |
Ģen. | ornāta | ornātu |
Dat. | ornātam | ornātiem |
Akuz. | ornātu | ornātus |
Lok. | ornātā | ornātos |
Katoļu baznīcas kulta kalpotāju liturģiskais tērps.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es negribēju skatīties uz zaļā ornātā ietērpto mācītāju, tomēr ar visu savu uzkairināto būtību sajutu viņa miesas kvēli.
- Īpašos gadījumos karalis uzvelk svētku ornātu, jo viņam nebūt nav antipātiju pret spožām svinībām.
- Fokss nav viens, viņam līdzi ir mācītājs, tērpies sarkanā ornātā, un pār krūtīm viņam karājas plati ar zeltu izšūtas stolas gali.
- Bauskas novada Ozolaines Svētā Ignācija katoļu baznīcai 30. maija priekšpusdienā tuvojās svinīga procesija: Jelgavas diecēzes bīskaps Antons Justs savā amata tērpā un divi desmiti priesteru baltos ornātos.
- Tad kāds gan brīnums, ka ikreiz, kad redzu kādu Umbrijas svēto izšaujam kārtējo brīnumu un redzu, kā ienaidnieku nometnē pa gaisu aizlido sutanas un ornāti, arī es vareni nopriecājos?