organoģenēze
organoģenēze
1.Augu pamatorgānu (saknes, stumbra, lapu, ziedu) aizmetņu rašanās un attīstība no nediferencētiem veidotājaudiem auga individuālās attīstības gaitā (ontoģenēzē).
2.Daudzšūnu dzīvnieku (arī cilvēku) dīgļa attīstības stadija, kurā no dīgļlapām (ektodermas, entodermas un mezodermas) veidojas orgāni un to sistēmas.
Avoti: LPE
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šis daudzums mainās arī auga organoģenēzes procesā un agroekoloģisko apstākļu ietekmē.
- Liela gaismas intensitāte piemērota organoģenēzei, kamēr maza gaismas intensitāte piemērota kallusa uzturēšanai.
- Auga daļai, no kuras ņemts eksplants, ir nozīmīga loma organoģenēzes potenciāla paredzēšanā.
- Aktīvajā organoģenēzes posmā, t.i., grūtniecības pirmā trimestra laikā, embrija šūnas diferencējas un zaudē savu potenci.
- Tāpat kā jebkura organoģenēze, arī adventīvo sakņu izveide ir process, kas prasa lielus enerģētiskos un materiālos resursus.