ordinēt
ordinēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ordinēju | ordinējam | ordinēju | ordinējām | ordinēšu | ordinēsim |
| 2. pers. | ordinē | ordinējat | ordinēji | ordinējāt | ordinēsi | ordinēsiet, ordinēsit |
| 3. pers. | ordinē | ordinēja | ordinēs | |||
Pavēles izteiksme: ordinē (vsk. 2. pers.), ordinējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ordinējot (tag.), ordinēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ordinētu
Vajadzības izteiksme: jāordinē
1.joma: medicīna Dot medicīnisku priekšrakstu, rīkojumu (par ārstu).
2.joma: reliģija Ar reliģisku ceremoniju uzņemt garīdznieka amatā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- AB bez pamatota iemesla tika ordinētas 2,5% no 243 ordinācijām.
- Aprīlī katoļu dumpinieku sarīkotajā ceremonijā O'Konora tika ordinēta par priesteri.
- Dievs baznīcai nav devis iespēju aicināt un ordinēt par mācītājām sievietes.
- Daudzas denominācijas ordinē sievietes mācītāja amatam, pat dažas luterāņu baznīcas.
- Par luterāņu mācītājām savulaik ordinētas arī Aida Prēdele un Sarmīte Fišere.