orākuls
orākuls vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: mitoloģijaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | orākuls | orākuli |
| Ģen. | orākula | orākulu |
| Dat. | orākulam | orākuliem |
| Akuz. | orākulu | orākulus |
| Lok. | orākulā | orākulos |
1.Seno Austrumu tautu, sengrieķu, seno romiešu mitoloģijā – dievības pareģojums, ko priesteris pasludina ticīgajiem, atbildot uz viņu jautājumiem.
2.Vieta (parasti templis), kur notiek pareģošana.
3.Dievība pareģojums, ko priesteris pasludina cilvēkiem, atbildēdams uz viņu jautājumiem.
Avoti: LLVV, SV19
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ko, ko, kas tas par Delfu orākula cienīgu domugraudu?
- Taču to pašu zemestrīču dēļ orākulam pienāca gals, saka Pikardi.
- Šeit arī uzcēla Sungigjalpas Cēnkaras jeb Dēmoniskā Ķēniņa Orākula Cietokšņa svētnīcu.
- Savu mugursomu aizstiepju pie Laras, kas pašlaik dzīvo Gadongas orākula klosterī.
- Cerēju zem galda atrast no nākotnes pareģošanas pagurušu Delfu orākulu?