opuss
opuss vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: mūzikaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | opuss | opusi |
| Ģen. | opusa | opusu |
| Dat. | opusam | opusiem |
| Akuz. | opusu | opusus |
| Lok. | opusā | opusos |
op. saīsinājums
1.Literārs vai muzikāls sacerējums, it īpaši skaņdarbs.
2.Savienojumā ar kārtas numuru lieto, lai apzīmētu komponista norādīto skaņdarba vai skaņdarbu grupas hronoloģisko secību viņa daiļradē.
Avoti: LLVV, i2
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Rutas Paideres opusa " Tempera" pamatideja ir doma par laiku.
- Koncertā skanēs arī Čurļoņa, Teisuta Makačina un Fausta Lantena opusi.
- Antons šo opusu raksturo kā " gaismu un gaisu". "
- Muzikālā vakara programmā skanēs vokālie opusi, instrumentālās improvizācijas un sarunas.
- Arī Mālera Astotajā, kuru daudzi uzskata par viņa skaļāko opusu.