omons
omons vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | omons | omoni |
| Ģen. | omona | omonu |
| Dat. | omonam | omoniem |
| Akuz. | omonu | omonus |
| Lok. | omonā | omonos |
OMON vienība vai vienības.
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tālāk jau nepaspēja, sākās omona ārprāts.
- Galvenais viņiem bija panākt, lai tatāri kaujas ar citiem iedzīvotājiem – nevis ar miliciju vai omonu.
- Bet omons sāk šaut uz viņu – nē, netrāpīja, viņš tagad kaut kādā apgabalā ir priekšnieks.
- Mums izdevās cilvēkus pārliecināt, ka vajag izklīst – un tajā brīdī piebrauca omona autobusi, viņi izvērsās ķēdēs un sāka šaut.
- – Ū-u, – vīlies novilka Zarubins, – tātad nekāda OMON, nekādu jaukumu, nedz arī jaunavu, kas ar ķēdēm piekaltas pagrabā.