okupēt
okupēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | okupēju | okupējam | okupēju | okupējām | okupēšu | okupēsim |
| 2. pers. | okupē | okupējat | okupēji | okupējāt | okupēsi | okupēsiet, okupēsit |
| 3. pers. | okupē | okupēja | okupēs | |||
Pavēles izteiksme: okupē (vsk. 2. pers.), okupējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: okupējot (tag.), okupēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: okupētu
Vajadzības izteiksme: jāokupē
Ieņemt kādas valsts teritoriju uz laiku ar citas valsts vai citu valstu bruņotajiem spēkiem, neiegūstot suverēnu varu šajā valstī.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Visus pārējos rasējumus krievi, okupējot Latviju, aizvāca uz Maskavu.
- Viņi atļāva izmantot savas valsts ceļus nacistu tranzītam uz okupēto Norvēģiju.
- Tā okupē palestīniešu teritoriju soli pa solim," paziņoja Erdogans.
- Jeruzalemes austrumdaļu Izraēla 1967.gadā okupēja un 1980.gadā - anektēja.
- Pieminekļa atklāšanā okupētajā Krimā piedalījās Krievijas Valsts domes spīkers Sergejs Nariškins.