oksimorons
oksimorons vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; jomas: literatūrzinātne, valodniecībaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | oksimorons | oksimoroni |
| Ģen. | oksimorona | oksimoronu |
| Dat. | oksimoronam | oksimoroniem |
| Akuz. | oksimoronu | oksimoronus |
| Lok. | oksimoronā | oksimoronos |
Pretrunīgas nozīmes vārdu saistījums kāda nojēguma izteikšanai.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un, no šāda viedokļa raugoties, humānists, kurš nezina Platonu, ir oksimorons.
- Otrais apgalvojums — libertāriskais paternālisms nav oksimorons.
- itāļu rakstniekiem, ko, liekot lietā viņa paša iecienītos oksimoronus, var dēvēt par marginālu klasiķi.
- Oksimorons — epiteta paveids, kas ir pretstatīts apzīmējamam vārdam ( piemēram: „ vissaldākās mokas”).
- Šķiet, tas ir oksimorons jeb mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis, kurā savienoti it kā pavisam nesaderīgi un pat pretēji vārdi.