okers
okers vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | okers | okeri |
| Ģen. | okera | okeru |
| Dat. | okeram | okeriem |
| Akuz. | okeru | okerus |
| Lok. | okerā | okeros |
Dabiska minerālkrāsa (limonīta paveids) ar dažādiem dzeltenās krāsas toņiem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- krāsās izteikt jūtas; okers un kadmijs, tu saki.
- Es jūtos laimīga, vienkārši smērējot savu okeru uz pelēkā ietinamā papīra.
- Gleznojums veidots ar sarkanu okera pigmentu un cūka ir daļa no lielāka vēstījuma.
- Tādas raksturīgās: gaiši brūns, okers, dzeltens.
- Lapiņas ciešas, baltas līdz bālganai okera krāsai, ievainojumu vietās rūsganas.