ohranka
ohranka [oˈhranka] sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; vēsturisks; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ohranka | ohrankas |
| Ģen. | ohrankas | ohranku |
| Dat. | ohrankai | ohrankām |
| Akuz. | ohranku | ohrankas |
| Lok. | ohrankā | ohrankās |
Politiskās policijas apsardzības nodaļa (cariskajā Krievijā).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Latvijas teritorijā pirms aptuveni 100 gadiem tas viss sākās ar cara " ohranku"
- Tāpēc viņu meklēja cara ohranka, gribēja ielikt viņu cietumā.
- Pēc pirmās versijas, tas viss ir blēņas, un protokoli ir krievu ohrankas viltīgs safabricējums.
- Taču par operāciju ir zināms arī Krievijas ohrankai.
- Aleksandrs III ieviesa policejisku režīmu, pastiprināja Iekšlietu ministrijas, policijas un Ohrankas kontroli pār sabiedrību.