oficieris
oficieris vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | oficieris | oficieri |
| Ģen. | oficiera | oficieru |
| Dat. | oficierim | oficieriem |
| Akuz. | oficieri | oficierus |
| Lok. | oficierī | oficieros |
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- - oficieris domīgi turpināja, bet tad viņa acis šausmās iepletās.
- Oficieri ar savām madāmām visās istabās, mums pašiem vismazākā istabiņa.
- — Oficieris atmeta ar roku, pagājās nostāk un atkal aizpīpēja.
- Pēckara gados skolā strādāja oficieru madamas, kas bišķi spēlēja klavieres.
- Tad viņi nolēma to māju atdabūt, jo tur dzīvoja krievu oficieri.