occupatio
occupatio novecojis
Romiešu tiesībās īpašuma iegūšanas veids, pārņemot savā varā nevienam nepiederošu lietu, ar nodomu iegūt to par savu īpašumu.
Avoti: KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viens no pirmajiem starptautisko tiesību jēdzienu " occupatio bellicara" un " occupatio pacifica", balstoties uz juristu atzinumiem, lietoja Latvijas sūtnis Londonā Kārlis Zariņš 1943. gada 27. oktobra memorandā Lielbritānijas Ārlietu ministrijai par situāciju ar Latvijas valsti.
- Proti, okupācija ( latīņu occupatio) nozīmē citas valsts teritorijas sagrābšanu un savas pārvaldības ieviešanu tajā.
- Jāpiebilst, ka okupāciju kā teritorijas iegūšanas veidu nedrīkst jaukt ar starptautiskajās tiesībās lietotajiem terminiem occupatio bellocai un occupatio pacifica.
- Visiem daudzmaz vēsturi saprotošiem ir skaidrs, ka 1940.g.jūnijā un atkārtoti 1944.g.vasarā Baltijas valstis tika militāri okupētas(occupatio bellica).
- Citēju no " Vikipēdijas": " Okupācija ( latīņu: occupatio ) nozīmē citas valsts sagrābšanu ar bruņotu ( vardarbīgu, militāru) spēku un savas pārvaldības ieviešanu tajā.