obducēt
obducēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | obducēju | obducējam | obducēju | obducējām | obducēšu | obducēsim |
2. pers. | obducē | obducējat | obducēji | obducējāt | obducēsi | obducēsiet, obducēsit |
3. pers. | obducē | obducēja | obducēs |
Pavēles izteiksme: obducē (vsk. 2. pers.), obducējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: obducējot (tag.), obducēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: obducētu
Vajadzības izteiksme: jāobducē
Avoti: LLVV