ošņāties
ošņāties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ošņājos | ošņājamies | ošņājos | ošņājāmies | ošņāšos | ošņāsimies |
| 2. pers. | ošņājies | ošņājaties | ošņājies | ošņājāties | ošņāsies | ošņāsieties, ošņāsities |
| 3. pers. | ošņājas | ošņājās | ošņāsies | |||
Pavēles izteiksme: ošņājies (vsk. 2. pers.), ošņājieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ošņājoties (tag.), ošņāšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ošņātos
Vajadzības izteiksme: jāošņājas
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Bet tie čekisti droši vien vēl tagad skraida un ošņājas!
- – Skolotājs pavelk uz augšu virslūpu un ošņājas ar degunu.
- Panda klusām ķiukstēja un vēl arvien ošņājās tajā pašā vietā.
- Bet viņš ošņājās pārāk stipri un nošķaudījās, tā sasmīdinādams abas meitenes.
- Mūs pārņēma bailes un nemiers, visu laiku ošņājāmies.