nāburgs
nāburgs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | nāburgs | nāburgi |
Ģen. | nāburga | nāburgu |
Dat. | nāburgam | nāburgiem |
Akuz. | nāburgu | nāburgus |
Lok. | nāburgā | nāburgos |
nābargs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sens, reti lietots vārdsLocīšana
[EH ]
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | nābargs | nābargi |
Ģen. | nābarga | nābargu |
Dat. | nābargam | nābargiem |
Akuz. | nābargu | nābargus |
Lok. | nābargā | nābargos |
Avoti: ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc krietna laiciņa Andris ielūkojies pa lodziņu – nāburgs guļ kā lācis.
- 22.30 Vidzemes Augstskolas studenti aicinās uz nakts ekskursiju „ Kas notiek nāburgos?"
- Aiz neattapības, vai dieniņ, bezmaz pavaicāju, kam nāburgs, kāpēc nāburgs?
- Nekāds prātīgais saimnieks no viņa nebija, taču viņš centās, un atteikt palīdzību nāburgam nav godā.
- Es skrienu pēc nāburga!...