nozūmēt
nozūmēt 2. konjugācijas darbības vārds; novecojis, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nozūmēju | nozūmējam | nozūmēju | nozūmējām | nozūmēšu | nozūmēsim |
| 2. pers. | nozūmē | nozūmējat | nozūmēji | nozūmējāt | nozūmēsi | nozūmēsiet, nozūmēsit |
| 3. pers. | nozūmē | nozūmēja | nozūmēs | |||
Pavēles izteiksme: nozūmē (vsk. 2. pers.), nozūmējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nozūmējot (tag.), nozūmēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nozūmētu
Vajadzības izteiksme: jānozūmē
2.Noslēpt.
3.apvidvārds Noblēdīt, noliegt.
Avoti: LLVV, LE
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā ir jau otrā bumba, ko tu šogad esi nozūmējis.
- Tad jau nu točna padomās, ka mēs esam tīšām to lopu nozūmējuši!
- Lukašenko bija pārliecināts, ka viņu grib nozūmēt kaut kāda vietējā gaļas kombināta mafija.
- » Varbūt paši arī nozūmējuši, drauģeļi!
- Tas kverplis gribēja nozūmēt lietiskos pierādījumus!”