novagot
novagot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | novagoju | novagojam | novagoju | novagojām | novagošu | novagosim |
| 2. pers. | novago | novagojat | novagoji | novagojāt | novagosi | novagosiet, novagosit |
| 3. pers. | novago | novagoja | novagos | |||
Pavēles izteiksme: novago (vsk. 2. pers.), novagojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: novagojot (tag.), novagošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: novagotu
Vajadzības izteiksme: jānovago
Vagot un pabeigt vagot (lauku, tīrumu).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Gultiņa no svara noteikti lūzīs, bet ap cietušā galvu slapjš dvielis ar kaut kādiem izšuvumiem, un sviedri lāsēm novagojuši rugājaino viepli, un deguns tek kā tāds zaļgans ūdenskritums, it kā Niagaras ūdeņi būtu sasmakuši un ūdenskritums sāktu degradēties par dīķi.
- Ticu, ka nav izskaitāmas tās jūras jūdzes, ko ik gadu novagojis kapteiņa Andreja Griezes vadītais zvejas traleris MRT-114, jo viņa vārds allaž minēts labāko saraksta augšgalā.
- Man likās – ja es šeit esmu tā novagojusi – savējie mani neiznesīs cauri.