novagot
Lietojuma biežums :
novagot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | novagoju | novagojam | novagoju | novagojām | novagošu | novagosim |
| 2. pers. | novago | novagojat | novagoji | novagojāt | novagosi | novagosiet, novagosit |
| 3. pers. | novago | novagoja | novagos | |||
Pavēles izteiksme: novago (vsk. 2. pers.), novagojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: novagojot (tag.), novagošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: novagotu
Vajadzības izteiksme: jānovago
Vagot un pabeigt vagot (lauku, tīrumu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Gultiņa no svara noteikti lūzīs, bet ap cietušā galvu slapjš dvielis ar kaut kādiem izšuvumiem, un sviedri lāsēm novagojuši rugājaino viepli, un deguns tek kā tāds zaļgans ūdenskritums, it kā Niagaras ūdeņi būtu sasmakuši un ūdenskritums sāktu degradēties par dīķi.
- Ticu, ka nav izskaitāmas tās jūras jūdzes, ko ik gadu novagojis kapteiņa Andreja Griezes vadītais zvejas traleris MRT-114, jo viņa vārds allaž minēts labāko saraksta augšgalā.
- Man likās – ja es šeit esmu tā novagojusi – savējie mani neiznesīs cauri.