novāļāt | Tēzaurs

novāļāt

novāļāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Ilgāku laiku, daudz vāļājoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to).

1.1.Ilgāku laiku, daudz vāļājoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to).

Avoti: LLVV