nourkšēt
nourkšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nourkšu | nourkšam | nourkšēju | nourkšējām | nourkšēšu | nourkšēsim |
| 2. pers. | nourkši | nourkšat | nourkšēji | nourkšējāt | nourkšēsi | nourkšēsiet, nourkšēsit |
| 3. pers. | nourkš | nourkšēja | nourkšēs | |||
Pavēles izteiksme: nourkši (vsk. 2. pers.), nourkšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nourkšot (tag.), nourkšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nourkšētu
Vajadzības izteiksme: jānourkš
Īsu brīdi, vienu reizi urkšēt.
Avoti: LLVV