notēst
notēst 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | notēšu | notēšam | notēsu | notēsām | notēsīšu | notēsīsim |
| 2. pers. | notēs | notēšat | notēsi | notēsāt | notēsīsi | notēsīsiet, notēsīsit |
| 3. pers. | notēš | notēsa | notēsīs | |||
Pavēles izteiksme: notēs (vsk. 2. pers.), notēsiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: notēšot (tag.), notēsīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: notēstu
Vajadzības izteiksme: jānotēš
1.Tēšot atdalīt nost.
1.1.Tēšot atdalīt (kam) mizu.
2.Tēšot apstrādāt (kā) virsmu.
3.lieto: pareti Tēšot izveidot, izgatavot.
6.apvidvārds Ar lielu apetīti noēst.
Avoti: LLVV, ViV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Otrkārt, uztaisiet loku un bultas un notēsiet garas kārtis.
- Kaut mietu vari notēst uz galvas, kad Šurkai uznāk tāda tiepšanās reize.
- Notēsām tās brūnās pakaļas.
- — Viņš mani tā notēsa, ka biju par matu no nāves, un tad piespieda apprecēties ar kapteini Džonsonu.
- “Tu vari man kaut mietu uz galvas notēst: es partijā nestāšos, kamēr mūsu pulkā būs tāds partorgs!”