notumsa
Lietojuma biežums :
notumsa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; lieto: pareti
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | notumsa | notumsas |
| Ģen. | notumsas | notumsu |
| Dat. | notumsai | notumsām |
| Akuz. | notumsu | notumsas |
| Lok. | notumsā | notumsās |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Logu rūtis lāsmoja, aiz stikla sijāja blāva notumsa.
- Pārnācis vēlāk par viņu, notumsā, un, dieviņ tētiņ, ar kaut kādiem striķiem.
- Notumsā satraukti uzskaņojās čells un vālīte vaicājoši piesitās timpāniem, melodiski nodzinkstēja arfas stīga un saksofonam paspruka aprauts locījums, akordeons izdvesa elsas un sēri nopūtās mežrags, ierūcās kontrabass, iedūcās alts — un juklās skaņas piepeši sajaucās, saslēdzās, apkampās un ar spēju crescendo sāka dzirkstoši kūsāt kā šampanietis, dzīties uz augšu, kāpt pa pudeles kakliņu un gāzties pāri malām...
- Galva, notums un segspārni ir spīdoši; pronotums vairākām vabolēm ir ar diviem slikti redzamiem ziliem traipiem; dažādu pasugu un variāciju īpatņiem nokrāsa ir dažāda.
- Dorsālās puses segmentus sauc par muguriņām jeb " notumiem": " notums" ( priekšdaļa) " mezonotums" ( vidusdaļa), " metanotums" ( mugurdaļa).