notrokšņot
notrokšņot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
Trokšņot (visu laikposmu) un pabeigt trokšņot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Klikšķini šeit un nāc balsu talkā!
Iemūžini mūsdienās runāto latviešu valodu, lai saglabātu to nākamajām paaudzēm!