notrokšņot
notrokšņot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | notrokšņoju | notrokšņojam | notrokšņoju | notrokšņojām | notrokšņošu | notrokšņosim |
| 2. pers. | notrokšņo | notrokšņojat | notrokšņoji | notrokšņojāt | notrokšņosi | notrokšņosiet, notrokšņosit |
| 3. pers. | notrokšņo | notrokšņoja | notrokšņos | |||
Pavēles izteiksme: notrokšņo (vsk. 2. pers.), notrokšņojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: notrokšņojot (tag.), notrokšņošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: notrokšņotu
Vajadzības izteiksme: jānotrokšņo
Trokšņot (visu laikposmu) un pabeigt trokšņot.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 7.45 pamodāmies no skaļiem trokšņiem ( klasika - notrokšņoja kādu pusstundu, pamodināja visus, ko varēja, un tagad klusums).