notirināt
notirināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | notirinu | notirinām | notirināju | notirinājām | notirināšu | notirināsim |
| 2. pers. | notirini | notirināt | notirināji | notirinājāt | notirināsi | notirināsiet, notirināsit |
| 3. pers. | notirina | notirināja | notirinās | |||
Pavēles izteiksme: notirini (vsk. 2. pers.), notiriniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: notirinot (tag.), notirināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: notirinātu
Vajadzības izteiksme: jānotirina
1.Īsu brīdi tirināt un pabeigt tirināt.
Stabili vārdu savienojumiNotirināt kājas.
- Notirināt kājas vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, frazeoloģisms — nomirt; nobeigties
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Iegāzīsieties tumsiņā kaut kur grāvī un abi kājas notirināsiet.
- Tētis atlēca atpakaļ un zvēla Hubertam tā, ka tas tūlīt notirināja kājas.
- Bet tas vācietis, paskat, cik tādam maz vajag, lai notirinātu kājas...
- Brīdi vērojusi, kā krustnesis pa viņas vēnu takām dodas piedurknes alā, notirināja roku – ļenganu kā iepuvušu lakstu.
- Sāka cilāt mantas, pa brīdim atraudamās un it kā riebumā tās notirinot.