notiesāt1
notiesāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.joma: jurisprudence Saskaņā ar tiesas spriedumu sodīt; piespriest (kādu) sodu (apsūdzētajam).
Saistītās nozīmes
Stabili vārdu savienojumiNotiesājošs spriedums.
2.joma: fiziskā kultūra un sports Paveikt tiesneša pienākumus (sporta spēlē).
Stabili vārdu savienojumiKā uz nāvi notiesāts.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri