noticēt
noticēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noticu | noticam | noticēju | noticējām | noticēšu | noticēsim |
| 2. pers. | notici | noticat | noticēji | noticējāt | noticēsi | noticēsiet, noticēsit |
| 3. pers. | notic | noticēja | noticēs | |||
Pavēles izteiksme: notici (vsk. 2. pers.), noticiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noticot (tag.), noticēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noticētu
Vajadzības izteiksme: jānotic
Pieņemt par patiesu bez pierādījuma.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc asins analīžu rezultātu saņemšanas ārsti nespēja noticēt savām acīm. "
- Grūti noticēt, taču reālajā pasaulē Meksikā notiek vēl šaušalīgākas lietas.
- Labs laiks, lai ieklausītos intuīcijā, vairāk noticētu liktens zīmēm.
- Ja es nebūtu bijis uz vietas, es tam nespētu noticēt.
- - Ja nebūs sakarīga pamatojuma, pārliecinošu argumentu, es nenoticēšu.