nosūnot
nosūnot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nosūnoju | nosūnojam | nosūnoju | nosūnojām | nosūnošu | nosūnosim |
| 2. pers. | nosūno | nosūnojat | nosūnoji | nosūnojāt | nosūnosi | nosūnosiet, nosūnosit |
| 3. pers. | nosūno | nosūnoja | nosūnos | |||
Pavēles izteiksme: nosūno (vsk. 2. pers.), nosūnojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nosūnojot (tag.), nosūnošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nosūnotu
Vajadzības izteiksme: jānosūno
1.Noaugt, pārklāties ar sūnu.
2.apvidvārds Attīrīt no sūnām.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No ciedriem palikuši tikai zemi, plati, nosūnojuši celmi.
- Nosūnojis jumts, kas izskatās ļoti gleznieciski, sajūsmina tikai sentimentāli noskaņotos.
- Rūķis norādīja uz lielajiem, nosūnojušajiem akmeņiem, kas pusiegrimuši zvilnēja nogāzē.
- – Tātad mēs acīmredzot meklējam kaut kādu nosūnojušu akmeņu veidojumu.
- Guļkoku mājas nosūnojušiem salmu jumtiem, dzērvju akas, kāršu rozes aiz zedeņu žogiem.