nostrostēt
nostrostēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | nostrostēju | nostrostējam | nostrostēju | nostrostējām | nostrostēšu | nostrostēsim |
2. pers. | nostrostē | nostrostējat | nostrostēji | nostrostējāt | nostrostēsi | nostrostēsiet, nostrostēsit |
3. pers. | nostrostē | nostrostēja | nostrostēs |
Pavēles izteiksme: nostrostē (vsk. 2. pers.), nostrostējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nostrostējot (tag.), nostrostēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nostrostētu
Vajadzības izteiksme: jānostrostē
1.Stingri nobārt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mazulim nevajadzētu aiziet gulēt nostrostētam vai bailēs, ka rīt sekos sods.
- Tikai viņi bija tā nostrostēti, ka nevēra muti vaļā.
- Direktore viņu nedaudz nostrostēs un jutīsies savu pienākumu izpildījusi.
- "Par fotografēšanos ar aktieŗiem savā laikā mani bargi nostrostēja rakstnieks Edvīns Mednis.
- Ar to ir par maz, ka bērnus tikai nostrostē pēc tam, kad kaut kas jau ir noticis.