nostrīķēt

Lietojuma biežums :

nostrīķēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Strīķējot noasināt (piemēram, izkapti).

2.novecojis Nolīdzināt ko beramu līdz ar (trauka) malām.

3.apvidvārds Noēvelēt ar garēveli.

4.apvidvārds Strīķējot nolietot.

5.apvidvārds Dzēst (parādu).

6.apvidvārds Ar rokām veikt ķermeņa masāžu (lai dziedinātu noteiktas kaites).

Avoti: EH, LLVV, ViV, MiV

Korpusa piemēri