nostrīķēt
nostrīķēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Strīķējot noasināt (piemēram, izkapti).
2.novecojis Nolīdzināt ko beramu līdz ar (trauka) malām.
3.apvidvārds Noēvelēt ar garēveli.
4.apvidvārds Strīķējot nolietot.
6.apvidvārds Ar rokām veikt ķermeņa masāžu (lai dziedinātu noteiktas kaites).
Avoti: LLVV, ViV, MiV, EH
Korpusa piemēri