nostrēbt
nostrēbt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | nostrebju | nostrebjam | nostrēbu | nostrēbām | nostrēbšu | nostrēbsim |
2. pers. | nostreb | nostrebjat | nostrēbi | nostrēbāt | nostrēbsi | nostrēbsiet, nostrēbsit |
3. pers. | nostrebj | nostrēba | nostrēbs |
Pavēles izteiksme: nostreb (vsk. 2. pers.), nostrebiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nostrebjot (tag.), nostrēbšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nostrēbtu
Vajadzības izteiksme: jānostrebj
1.Strebjot noēst, arī nodzert (daļu no kā).
2.Strebjot noēst, arī nodzert (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sandra pasmējās, pieliekusies nostrēba ūdeni un rotaļīgi paskatījās viņā, alkatīgi pētošā.
- Nostrēbis pāris labus kausus kā izbadējies vilks.
- Nostrēbis garu malku kafijas, Johansons izvilka savu samsungu un iegāja internetā palasīt ziņas par praidu.
- Kaut arī neviens nepieteicās, ka tieši viņam zupa nostrēbta, kaimiņi ievēroja, ka Malvīne sāk nervozi plucināt blūzes podziņas, sāk piekārtot žabo.
- Nostrēbis šķidrumu, leitis ēd raudādams biezumus, kamēr sāk āžus dīrāt, bet, no dzimuma gudris būdams, nelaiž vis bieznu iz mutes laukā, tura abām rokām muti un degunu cieti: « Nelaisiu, brungi kaštoja.»