nostarot
nostarot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nostaroju | nostarojam | nostaroju | nostarojām | nostarošu | nostarosim |
| 2. pers. | nostaro | nostarojat | nostaroji | nostarojāt | nostarosi | nostarosiet, nostarosit |
| 3. pers. | nostaro | nostaroja | nostaros | |||
Pavēles izteiksme: nostaro (vsk. 2. pers.), nostarojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nostarojot (tag.), nostarošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nostarotu
Vajadzības izteiksme: jānostaro
Īsu brīdi starot un pārstāt starot.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pa dienām nostaros ar sauli zemē,
- Kad tava gaisma viņiem nostaro.
- Labi ķirurgi izoperē, nostaro, bet pēc tam - nekas nenotiek.
- Tā nu cilvēki aiz laba prāta vājprātā nostaroja savas kājas.
- Ja to nostaro, tad redze tiek zaudēta abām acīm.