nosmaržot
nosmaržot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nosmaržoju | nosmaržojam | nosmaržoju | nosmaržojām | nosmaržošu | nosmaržosim |
| 2. pers. | nosmaržo | nosmaržojat | nosmaržoji | nosmaržojāt | nosmaržosi | nosmaržosiet, nosmaržosit |
| 3. pers. | nosmaržo | nosmaržoja | nosmaržos | |||
Pavēles izteiksme: nosmaržo (vsk. 2. pers.), nosmaržojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nosmaržojot (tag.), nosmaržošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nosmaržotu
Vajadzības izteiksme: jānosmaržo
Īsu brīdi smaržot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Virtuvē nosmaržo pēc pašpārliecinātības, spēka apziņas un vīrietiska skaistuma apzināšanās.
- Vēss, ziemīgs gaiss apgriežas mums apkārt, un nosmaržo pēc sniega.
- — Viņš spiež aģenta roku un nosmaržo pēc laba konjaka.
- Smaga jāņroze leknām lapām, pieskarsies — nosmaržos un nobirs.
- Kaut kur garšīgi nosmaržoja desa, un es vairs nevarēju savaldīt pār lūpu tekošās siekalas.